Mēbeles mājai un birojam vienuviet – izstādē «Baltic Furniture 2017»!

No 6. līdz 8. oktobrim Ķīpsalā notiks ievērojamākā mēbeļu, interjera un apgaismojuma risinājumu izstāde Baltijā – «Baltic Furniture 2017». Tajā varēs apskatīt un iegādāties jaunākās mājas un biroja mēbeļu kolekcijas, modernus gaismas ķermeņus un interjera priekšmetus, kā arī kvalitatīvu mēbeļu furnitūru.

«Matraču meistars», «King Koil Baltic», «R&F Design», «OR Furniture», «Troja», «ISKU», «Wenden Furniture», «Feidi», «Studio Monaco», «ATTICUS», «Korte.lv», «Tulikivi»… tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kuri izstādē priecēs ar plašu piedāvājumu, turklāt arī ar karstākajiem jaunumiem. Pirmo reizi «Baltic Furniture» savu piedāvājumu prezentēs arī tādi uzņēmumi kā «Vidzemes Mēbeļu fabrika», «Domotex», «Fascino», «Saros EST», «Berry Baldai», «Active Sitting» un vēl citi.

Apmeklētāji izstādē varēs iegādāties kvalitatīvas, mūsdienīgas, oriģinālas un funkcionālas mēbeles gan viesistabai, guļamistabai, virtuvei, vannas istabai un priekšnamam, gan biroja telpām. Plašā izvēlē būs preces kvalitatīvam miegam, turklāt visas trīs dienas izstādē norisināsies gulēšanas čempionāts ar vilinošām balvām. Cīnīties par čempiona titulu varēs gan liels, gan mazs! Sīkāka informācija par to jau drīzumā.

Atsaucīgi eksperti interesentiem sniegs konsultācijas un dos padomus, lai telpas iekārtošana sagādātu mazāk raižu, turklāt izstādē varēs iegādāties gan gatavu produkciju, gan veikt individuālus pasūtījumus. Arī apgaismojuma risinājumu variācijas būs plašas, tāpēc ieplāno izstādes apmeklējumu un padari savu mājokli vēl ērtāku, mājīgāku un skaistāku!

Izstādi «Baltic Furniture» rīko Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1. Vairāk: www.balticfurniture.lv. Sekojiet līdzi jaunumiem arī Facebook.com/baltic.furniture!

Vēstures muzejā aplūkojams Lāčplēša Kara ordenis

Arī šogad Lāčplēša dienā, 11. novembrī, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) piedāvā plašu svētku programmu apmeklētājiem muzeja ekspozīciju un izstāžu zāļu mājvietā Rīgā, Brīvības bulvārī 32.

Tradicionāli ik gadu tikai vienu dienu, 11. novembrī, muzejs izstāda īpašu apbalvojumu – vienīgo zināmo pilno Lāčplēša Kara ordeņa komplektu (I, II un III šķiras ordenis), ko par cīņām Neatkarības karā saņēmis ģenerālis Jānis Balodis (1882–1965).

Šogad tam līdzās tiks eksponēts muzeja jaunieguvums – Latvijas armijas kareives Valijas Veščunas-Jansones (1902-1990) III šķiras Lāčplēša Kara ordenis, kā arī citi viņas apbalvojumi, dokumenti, fotogrāfijas un personīgie priekšmeti. Ordeni Valija Veščunas-Jansone saņēma par par drošsirdīgo rīcību 1919. gada 19. novembra kaujā, kur Latvijas armijas karavīriem bija jāpārvar pretinieku ugunslīnija. Kā viens no pirmajiem armijas karavīriem viņa šķērsoja Lielupi un pēc tam uzbrukuma laikā Plāņu mājās cīnījās pret pārspēku. Par izrādīto drosmi un pašaizliedzību kaujā V. Veščuna-Jansone 1922. gadā saņēma III šķiras Lāčplēša Kara ordeni (Nr.1165), to viņai pasniedza Valsts prezidents Jānis Čakste. Bijusī kareive bija viena no trim sievietēm, kam Lāčplēša Kara ordenis piešķirts.

Lāčplēša Kara ordenis
FOTO: LNVM

Valijai Valerijai Veščunai-Jansonei piederējušie vēsturiskie priekšmeti tiks izstādīti Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā no 11. līdz 18. novembrim. Savukārt no 11. novembra LNVM Youtube kanālā LatvijasNacionālais_vēstures_muzejs LNVM būs skatāma viņai veltīta virtuālā izstāde.

Lāčplēša Kara ordenis ir pirmais un nozīmīgākais Latvijas valsts apbalvojums. Interesenti, kuri vēlas par to uzzināt ko vairāk, pulksten 14.00 aicināti uz LNVM Numismātikas nodaļas speciālistu lekciju «Latvijas Republikas augstākie apbalvojumi». Tāpat ik stundu muzeja darbinieki apmeklētājiem stāstīs par ordeņa rašanos un vēsturi. Visas dienas garumā muzejs arī aicina grāmatā «Lācplēša Kara ordeņa kavalieri» meklēt informāciju par zināmajiem un, iespējams, nezināmajiem ordeņa īpašniekiem.

Pulksten 12 un 16 muzejs piedāvā pasākumu ģimenēm ar bērniem patriotiskā gaisotnē, bet pulksten 17 ekspozīcijas un izstādes pieskandēs folkloras draugu kopa «Savieši».

Bukera prēmija piešķirta amerikāņu rakstniekam Džordžam Saundersam

Bukera prēmija daiļliteratūrā (Man Booker Prize for Fiction) otrdien Londonā piešķirta amerikāņu rakstniekam Džordžam Saundersam par romānu «Lincoln in the Bardo» («Linkolns bardo»).

Romānā vēstīts par ASV 19. gadsimta prezidenta Abrahama Linkolna sērām par viņa 11 gadus vecā dēlā Villija nāvi. Romāna stāstījumā piedalās simtiem vēsturisku, kā arī izdomātu personāžu. Bardo tibetiešu budismā ir pāreja starp nāvi un atdzimšanu.

«Šis pilnībā oriģinālais romāns atklāja atjautīgu, inteliģentu un dziļi aizkustinošu stāstījumu,» norādīja prēmijas žūrijas priekšsēdētāja Lola Janga.

Saunderss prēmiju nosauca par «lielu pagodinājumu, kuru es ceru attaisnot ar visu manu atlikušo darbu visu manu atlikušo mūžu».

«Lincoln in the Bardo» ir 58 gadus vecā Saundersa pirmais romāns. Līdz šim rakstnieks ievērību bija iemantojis ar saviem īsajiem stāstiem.

Otro gadu pēc kārtas prēmiju ieguvis amerikāņu rakstnieks. Bukera prēmijas īsajā sarakstā šogad bija iekļauti trīs amerikāņu, kā arī trīs britu rakstnieki.

Tikai kopš 2013.gada to piešķir arī rakstniekiem, kas nepārstāv britu nāciju Sadraudzības valstis.

Bukera prēmija tiek piešķirta kopš 1969.gada par gada labāko romānu, kas sarakstīts angļu valodā. Starp tās laureātiem ir tādi rakstnieki kā Īens Makjuens, Airisa Mērdoka un Salmans Rušdi.

Prēmijas ieguvējs saņem naudas balvu 50 000 britu mārciņu (56 000 eiro).

Urugvaja prāto, ko darīt ar bronzas ērgli no nacistu karakuģa

Urugvajas valdība ir vērsusies pie politiskiem līderiem ar jautājumu, ko tai darīt ar bronzas ērgli no nogrimuša nacistu karakuģa, kas 2006. gadā tika atrasts tās piekrastē.

Bronzas ērglis bija daļa no Vācijas karakuģa «Admiral Graf Spee», kas Otrā pasaules kara sākumā nogrima pie Urugvajas.

Urugvajas aizsardzības ministrs trešdien paziņoja, ka viņš apspriedīsies ar četru politisko partiju biedriem par to, ko darīt ar šo bronzas ērgli, kas ķetnās tur svastiku.

FOTO: AP/ScanPix

Kuģis Otrā pasaules kara sākumā braukāja pa Atlantijas okeāna dienvidu daļu un nogremdēja vairākus sabiedroto valstu tirdzniecības kuģus.

Lielbritānijas un Jaunzēlandes karakuģi izsekoja šo nacistu kuģi un nodarīja tam postījumus Laplatas upes kaujā, kura sākās 1939. gada 13. decembrī.

«Admiral Graf Spee» pēc tā kapteiņa pavēles tika nogremdēts dažus kilometrus no Montevideo, lai kuģis nenonāktu ienaidnieka rokās.

«Netflix» veidos seriālu – «Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu» priekšstāstu

Amerikāņu rakstnieka Kena Kīzija romāns «Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu» (1962) uzreiz pēc publicēšanas kļuva par bestselleru. Labi zināma ir arī Miloša Formana filma (1975) ar Džeku Nikolsonu galvenajā lomā. Šonedēļ video straumēšanas serviss «Netflix» paziņojis, ka veidos šā darba priekšstāstu seriāla formātā.

Kopumā tiks filmētas 18 sērijas, katrā sezonā pa deviņām.

Stāsta centrā māsa Rečeda, kuru atveidos «Emmy» balvas ieguvēja Sāra Polsone.

Seriāla darbība norisināsies 1947. gadā, un veidotāji izsekos Rečedas evolūcijai no «medmāsas līdz monstram». Kā zināms, romānā māsa Rečeda jeb Lielā māsa, kā viņu dēvē slimnieki, ir pieradusi ar slimniekiem apieties kā ar bezgribas marionetēm.

Projekta producenti – Raiens Mērfijs un Maikls Duglass. Filmēšana sāksies 2018. gada vasarā.

Populārā amerikāņu izklaides šovā atkal piemin latviešus

ASV iemīļotā vakara izklaides šova «The Tonight Show Starring Jimmy Fallon» veidošanā, izrādās, ka tiek izmantota arī latviešu valoda.

31. jūlija epizodē raidījuma vadītājs Džimmijs Falons pēc intervijas ar britu aktieri Idrisu Elbu ierosināja piedalīties spēlē «Google Translate Songs» («Google tulkotāja dziesmas»).

«Ja kādreiz esi izmantojis «Google Translate», tad zini, ka tas ne vienmēr ir perfekts. Piemēram, tulkojot «The Tonight Show Starring Jimmy Fallon» uz latviešu valodu un tad atkal pārtulkojot to uz angļu valodu, «The Tonight Show Starring Jimmy Fallon» pārtop par «This is Jimmy Fallon’s Show Tonight»,» spēles noteikumus skaidroja šova vadītājs.

Šī nav pirmā reize, kad Latvijas vārds izskan Ņujorkas Reokfellera centrā filmētajā šovā. Neskaitot to, ka ik pa laikam dzirdams Ņujorkas «Knicks» spēlētāja Kristapa Porziņģa vārds, šovā pērn iekļuva arī latvieša iesūtīta fotogrāfija no pašmāju izrādes «Sniegbaltīte un septiņi rūķīši».

Būs jauns raidījums bērniem par zinātni un eksperimentiem – «Oskara laboratorija»

Domājot par mūsu mazajiem skatītājiem, no sestdienas, 7.oktobra, plkst.10.30 LTV1 ēterā būs jauns raidījums bērniem par zinātni un eksperimentiem – «Oskara laboratorija». Pirmajā raidījumā īpaši stāstīsim par elektrību.

Krāšņi eksperimenti, interesantas tēmas un sižeti par to, kas interesē bērnus, – tas viss un vēl daudz citu neparastu lietu mūsu raidījumā «Oskara laboratorija». Viens no raidījuma vadītājiem būs īsts robots, kas ir pieauguša cilvēka augumā un dzīvo Igaunijā – AHHAA Zinātnes centrā. Šo robotu sauc Oskars. Tieši pie Oskara iekārtota raidījuma studija – tieši tāpēc raidījuma nosaukums ir «Oskara laboratorija». Bez Oskara raidījuma vadītāja lomā iejutīsies arī zinātnieks Vjačeslavs Kasčejevs.

Kopā ar robotu Oskaru viņi astoņu sēriju garumā stāstīs par visdažādākajām tēmām – kosmosu, cilvēka ķermeni, elektrību, dabas parādībām un daudzām citām. Būs arī atsevišķs raidījums, kas veltīts tam, kā uzņem kino.

Taču galvenais, protams, ir eksperimenti, kuri «Oskara laboratorijā» norisināsies nepārtraukti – būs «sprādzieni», dūmi un arī smakas. Kā saka raidījuma vadītājs V. Kasčejevs – zinātne ir tik interesanta, ka tas ir jāredz, un, tikai to redzot, var iemīlēt fiziku, matemātiku un ķīmiju!

Raidījumu veido producentu kompānija «Brīvdienas», kas ir autori daudziem Latvijā labi zināmiem TV raidījumiem.

Rīgas Burgeru festivāls tuvojas!

Jau 2. septembrī 12:00 Doma laukumā pirmo reizi Latvijā – Rīgas Burgeru festivāls.

Piedalās dažādas ēstuves, restorāni un burgernīcas, un daudzi citi. Visas dienas garumā norisināsies dažādas aktivitātes – Elvisa Preslija līdzinieku konkurss, burgeru ātrēšanas un daudzēšanas sacensības, hotdogu ēšanas sacensības, līnijdeju paraugdemonstrējumi, Amerikas retro auto parāde un daudzas citas aktivitātes visas dienas garumā. Pasākuma noslēgumā koncerts.

Kas tad īsti ir burgers? Vārdnīca vēsta, ka burgers ir apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū. Daudzi cilvēki ir pārliecināti, ka burgers ir kaut kas ātri pagatavojams un ļoti neveselīgs, savukārt aizvien vairāk dažāda līmeņa ēstuvju papildina savu ēdienkarti ar burgeru piedāvājumu. Katra ēstuve, kura iekļāvusi burgerus savā ēdienkartē, apgalvo, ka tieši šeit iepazīsiet īsteno burgera garšu un tieši šajā vietā burgeri tiek gatavoti tieši jums, no vissvaigākajiem produktiem; svaigi cepti burgeri noteikti nav uzskatāmi par neveselīgu pārtiku, un aizspriedumiem ir jādara gals!

Burgeru ēšanas svētki un dažādas sacensības, kā burgeru ātrēšanas sacensības vai kurš apēdīs vairāk, ir izplatīts pasākumu veids Rietumu valstīs, un varētu teikt, ka savā ziņā tā ir kultūras sastāvdaļa. Rīgā vēlamies parādīt šīs kultūras vērtības un lauzt priekšstatus par burgeru kā neveselīgu produktu, piesaistot dažādas aktivitātes, kas ir neatsverama sastāvdaļa burgeru kultūrā. Rīga kā Eiropas galvaspilsēta, kura ir viena no tālākajām ziemeļos, jau sen ir pelnījusi šādu pasākumu, kas noteikti piesaistītu ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī tūristus. Pasākuma galvenais mērķis ir iepazīstināt apmeklētājus ar labiem burgeriem un parādīt, ka burgeri nav tikai ēdiens, tā ir vesela kultūras sastāvdaļa.

Gandrīz pirms 100 gadiem, 1900. gada 28. jūlijā, Ņūheivenā, Konektikutā, ASV, Luiss Lasens (Louis Lassen) patentēja aizvērtu sviestmaizi ar karstu gaļas kotleti un dārzeņu pildījumu. Vēl viens pieņēmums, ka vēl senāk, 1885. gadā, Čārlijs Nagrīns (Charlie Nagreen) pārdeva pašu pirmo burgeru jeb starp divām maizītēm ieliktu kotleti. Nosaukums esot radies, kad kāds vācu tirgonis vienā no saviem Āzijas braucieniem 1800. gadā pamanīja, ka tatāri pārvadā gaļu, kas paredzēta gatavošanai, zem zirga sedliem. Šādā veidā jāšanas laikā tā tiek saspiesta un kļūst mīkstāka. Atgriežoties dzimtajā pilsētā Hamburgā, viņš piedāvāja savam pavāram sagatavot pusdienām paredzēto gaļas gabalu tieši šādā veidā. Izpresētā gaļa ēdājiem patika, un aiz lepnuma par neordināro pieeju gaļas pagatavošanā ēdiens tika nodēvēts par Hamburgas gaļu. Kāds no vācu emigrantiem atveda šo gaļas mīkstināšanas recepti uz ASV. Pats termins «hamburgers» parādījās 1834. gadā vienā no Ņujorkas restorāniem. Bet 1884. gadā žurnālā «Vakara Bostona» pirmo reizi tika pieminēts «Hamburgas steiks».

Septiņi interesanti fakti par dziļūdens pasauli

Vai varat iedomāties, kas notiktu, ja varētu nosusināt okeānus un iepazīt visu, ko slēpj dzīles? Nogrimušu kuģu vrakus, dīvainus jūras iemītniekus un interesantus iežus? Modernās tehnoloģijas patiešām ļauj rūpīgi izpētīt dzelmju noslēpumus un labāk izprast ne vienu vien cilvēku un dabas radītu mīklu.

Materiāls veidots sadarbībā ar FOX International Channels grupas TV kanālu National Geographic

Dokumentālajā raidījumā «Nosusini okeānu: Zemūdens noslēpumi», kas svētdien, 16.jūnijā, skatāms «National Geographic», skatītāji varēs izpētīt vairākus slavenus okeāna dzelmē nogrimušus objektus un iegūt atbildes uz intriģējošiem jautājumiem.

«National Geographic» ir apkopojis faktus par interesantām dzīvām būtnēm un parādībām, kas ir vērojamas jūras dzīlēs un ar kurām, iespējams, var nākties saskarties dziļūdens noslēpumu pētniekiem.

Kalmārs ar ikriem padusē

Melnacaino kalmāru mātītes ar saviem garajiem taustekļiem vairākus mēnešus pirms nārstošanas tur «maisiņu» ar aptuveni 2000 – 3000 ikru. Šim nolūkam kalmāri izmanto divus no četriem taustekļiem, savukārt «maisiņam» ir atvērti gali, tādējādi topošajiem mazuļiem ir pieejams svaigs skābeklis. Parasti kalmāri vienkārši iznērš ikrus un ļauj tiem ūdenstilpes dibenā attīstīties, turklāt pēc nārstošanas strauji pasliktinās šo ūdens iemītnieku veselība.

FOTO: Publicitātes foto

Makropina – zivs ar caurspīdīgu galvu

Makropinai ir patiešām ļoti reta un mazliet nesaprotama ķermeņa uzbūve: daļu tās galvas veido caurspīdīgs, ar šķidrumu pildīts kupols. 15 centimetru garajām zivīm ir cilindriskas formas acis, kas ir vērstas augšup, bet caur kupolu ūdenī ir horizontālas un rotē, mainot pozīciju. Acis norobežo zaļas lēcas. Tās ir vērstas uz augšu, kad makropina meklē barību virs galvas, bet uz priekšu tad, kad tā baro savus mazuļus. Lielās, plakanās spuras ļauj zivīm būt teju nekustīgām un ļoti precīzi manevrēt, bet gremošanas sistēma ir tik iespaidīga, ka ļauj aprīt pat mazus, dreifējošus dzīvnieciņus, piemēram, medūzas.

FOTO: Publicitātes foto

Pat ellīgā dziļumā mīt vienšūņi

Izrādās, baktērijas var dzīvot arī tumšajā jūras dzelmē. Zinātnieki vienšūņus atraduši pat 2400 metru dziļumā pie Japānas krastiem, kur tiem jāpārvar milzīgs spiediens, jādzīvo bez gaismas un ar trūcīgu skābekļa devu. Baktērijas dzīvībai nepieciešamās vielās iegūst, sašķeļot ogļūdeņražu savienojumus, kuri izplatās no ogļu iegulām tām līdzās. Tām ir arī ļoti lēna vielmaiņa, kas ļauj izmantot iespējami mazāk enerģijas.

FOTO: Publicitātes foto

Dzelmē fotosintēzi aizvieto hemosintēze

Baktērijām ir izdevies atrast barības un enerģijas avotu, kas nav fotosintēze. Kā zināms, šis process var notikt augos un baktērijās, ja tām ir pietiekami daudz saules gaismas. Taču zaļās sēra baktērijas spēj izdzīvot arī pie termālajiem avotiem vairāku tūkstošu metru dziļumā. Tās dzīvībai nepieciešamo enerģiju ģenerē, oksidējot sēra vai metāna savienojumus, un šim nolūkam, iespējams, izmanto temperatūras starpību dažādos slāņos (350 grādu karstos avotus un ļoti vēso (divi grādi) apkārtējo ūdeni).

FOTO: Publicitātes foto

Gliemeži ar dzelzs «mājiņu»

Gliemeži nudien nav pirmie dzīvnieki, kas nāk prātā, domājot par ķermeņa bruņām, taču Indijas okeānā atklāta gliemežu suga, kas savu čaulu veido, izmantojot dzelzs sulfīdus – pirītu un greigītu. Tie spēj aizsargāties pret apdraudējumu gluži kā viduslaiku bruņinieki, kaut patiesībā čaula veidojas no trīs slāņiem – metāliskā kārta un kalcija slānis, starp kuriem ir organiska viela. Šodien tas var šķist kas līdzīgs dabas untumam, taču šo gliemežu čaulas ir ļoti līdzīgas Kembrija perioda (pirms 500 – 540 miljoniem gadu) dzīvnieku čaulām.

FOTO: Publicitātes foto

Aukstumā dzīvojoši koraļļi

Koraļļi mums lielākoties saistās ar tropiem un siltiem ūdeņiem, taču, izrādās, tie gadu simtiem ilgi mīt arī dziļos un aukstos ūdeņos, piemēram, fjordos Skandināvijas piekrastē. Aukstūdens koraļļi var dzīvot pat 6000 metru dziļumā, kur ūdens ir ledains un gaismas ir ļoti maz. Koraļļu rifi nodrošina patvērumu un pārtiku jūras iemītniekiem, darbojas kā dabisku medikamentu «skapji», un tiem ir svarīga loma oglekļa dioksīda absorbēšanā no atmosfēras. Seklākās aukstūdens koraļļu kolonijas apdraud zvejas traļi. Līdz šim identificētas vairāk nekā 3000 aukstūdens koraļļu sugu. Pie Honkongas krastiem atklātā zelta koraļļa kolonija ir aptuveni 2750 gadus veca, bet Havaju salās mītošā melno koraļļu kolonija – 4270 gadus sena. Pie Norvēģijas krastiem atrasti pat 8000 gadus seni koraļļi.

FOTO: Publicitātes foto

Dziļūdens pūķzivis

Tas ir mežonīgs plēsējs, kas dzīvo tumšā dzelmē, apmēram 1500 metru dziļumā. Nelielajai, 15 centimetrus garajai zivtelei ir liela galva un mute, pamatīgi priekšzobi un milzīgs izaugums – zobs. Pūķzivij piemīt bioluminiscences spējas, proti, tās pašas spēj ražot gaismu, ar kuru tās, iespējams, piesaista upurus un sazinās ar potenciālajiem partneriem. Arī izaugumā slēpjas fotofori – orgāni, kas ražo gaismiņas, tādēļ tiek uzskatīts, ka milzīgais zobs var kalpot kā «zvejas rīks», kas palīdz iegūt pārtiku. Tā kā daudzi dziļūdens iemītnieki spēj «ražot» gaismiņas, tad dziļūdens pūķzivīm ir melni kuņģi, kas slēpj gaismu, kamēr maltīte tiek sagremota.

FOTO: Publicitātes foto

Atklāj vēl neredzētu zemūdens pasauli dokumentālajā raidījumā «Nosusini okeānu: Zemūdens noslēpumi» «National geographic» svētdien, 16.jūlijā, plkst. 22:00!

Desmit interesanti fakti par mamutiem

1. Mamuti ir izmiruši snuķaiņu kārtas ziloņu dzimtas ģints zīdītāji. Pirmie mamuti parādījās Āfrikā aptuveni pirms 5 miljoniem gadu. Aptuveni pirms diviem miljoniem gadu mamuti sāka virzīties uz ziemeļiem, kā rezultātā tie izplatījās pa visu Eirāziju. Kopumā mamuti ir dzīvojuši visos kontinentos izņemot Austrāliju un Dienvidameriku.

2. Lielākā daļa mamutu izmira aptuveni pirms 10 tūkstošiem gadu. Par mamutu pēdējo mītnes vietni tiek uzskatīta Vrangeļa sala. Šī mamutu populācija izmira pirms aptuveni 4000 gadu.

3. Tiek pieņemts, ka savulaik ir eksistējušas vismaz 11 mamutu sugas. Visizplatītākā mamutu suga bija Matainie mamuti, bet par vieniem no vislielākajiem mamutiem tiek uzskatīti Stepes mamuti.

4. Mamutu vidējais garums bija aptuveni 3 līdz 4 metri, bet to masa nepārsniedza 8 tonnas. Savukārt Stepes mamuti garums varēja pat pārsniegt 5 metrus, bet to svars varēja sasniegt pat tonnas. Bez mums zināmajiem milzu mamutiem eksistēja arī pundurmamuti, kuru augstums varēja būt aptuveni līdz 2 metriem, bet maksimālā masa ap 1350 kilogramiem.

5. Mamuti pārtika galvenokārt no graudaugiem, zāles un krūmiem. Mamutu zobi bija labi piemēroti rupjas barības sasmalcināšanai, un tiek uzskatīts, ka vienam mamutam dienā bija nepieciešami aptuveni no 180 līdz 300 kilogramiem pārtikas.

6. Arī paši mamuti bija, kāda pārtika. Ir zināms, ka pirmatnējie cilvēki medīja mamutus to gaļas, ādas, vilnas un kaulu dēļ. Gaļa, protams, tika apēsta, āda tika izmantota, lai piesegtos, bet kauli tika izmantoti kā celtniecības materiāls un izejmateriāls instrumentiem.

7. Lielāko mamutu ilkņu garums varēja sasniegt pat 4 metrus, un šāda ilkņa svars bija ap 100 kilogramiem. Arī mūsdienās ir iespējams iegūt savā īpašumā kādu mamutu kaulu vai zobu.

8. Tiek uzskatīts, ka mamutu dzīvs ilgums līdzinājās mūsdienu ziloņu dzīves ilgumam un varēja sasniegt pat 60 – 70 gadus.

9. Eksistē vairākas hipotēzes par to, kādi bija mamutu izmiršanas iemesli. Par vienu no ticamākajiem mamutu izmiršanas iemesliem tiek uzskatītas klimata izmaiņas, bet netiek izslēgta arī epidēmijas iespējamība, ģenētiskās daudzveidības zaudēšana vai pat cilvēka ietekme.

10. Mamuta atliekas joprojām tiek atrastas arī mūsdienās. Tiek uzskatīts, ka vislielākās mamutu atlieku rezerves ir atrodamas Sibīrijas rietumos. Šajos apvidos valda mūžīgais sasalums, un bieži mamutu atliekas ir pietiekoši labā stāvoklī, lai būtu iespējama ģenētiskā materiāla iegūšana. Tādēļ pastāv iespēja, ka mamuti tiks klonēti un ka kādreiz tos būs iespējams apskatīt dzīvus.