Kategorija: Bedre

Lai pludmales sezonai būtu 100% gatava, ar piemērotu sauļošanās krēmu vien ir par maz. Vēl ir vērts iegaumēt, kā pareizi veidot sev piemērotu sauļošanās programmu un kādus faktus ņemt vērā, plānojot vasaras izpriecas pludmalē.

• Tā kā āda dažādās ķermeņa zonās ir dažāda biezuma, tad, maksimāli pasargājot sevi no apdegšanas saulē, katrai ķermeņa zonai pielāgo savu sauļošanās krēmu. Ķermenim vasaras sākumā patiks sauļošanās krēms ar SPF 25, degunam, pleciem un dekoltē – SPF 30. Ja brauc uz ārzemēm, noteikti ņem līdzi krēmu, kuram ir vismaz SPF 30.

• Zināji, ka sauļošanās pazemina organisma imunitāti? Tas ir tādēļ, ka organisms, lai pasargātu tevi no apdegšanas, ražo melanīna šūnas un visu enerģiju velta tām. Ja ciet no kādām hroniskām slimībām, tad tās tieši vasarā var aktivizēties.

• Pirms dodies uz pludmali, pārdomā, kādus medikamentus lieto. Dažādi pretsāpju geli, antidepresanti un antibiotikas var veicināt apdegumu rašanos, bet hormonālā kontracepcija – pigmentu veidošanos.

• Vēlies palīdzēt ķermenim nosauļoties? Uzturā pastiprināti lieto produktus, kuru sastāvā ir A un E vitamīns, selēns un beta karotīns. Tie darbojas kā antioksidanti, saistot brīvos radikāļus un kavējot novecošanu.

• Kādus matu kopšanas līdzekļus tu lieto? Lai pasargātu matus no izdegšanas un izbalēšanas, raugies, lai arī matu balzama un seruma sastāvā ir SPF faktors. Interesanti, ka arī dažādas dabiskas vielas, kas pievienotas matu kosmētikai, pilda aizsargfunkciju. Ja matu seruma sastāvā ir saulespuķu vai kokosa eļļa, zini – mati ir pasargāti, pat ja atsevišķi uz iepakojuma nav norādīts SPF skaitlis.

• No plkst. 11 līdz plkst. 15 no aktīvām saules peldēm izvairies! Tad saule ir visspēcīgākā un vari ātri apdegt.

• Kādēļ ir veselīgi sauļoties normas robežās? Jo saules stari saskarē ar ādu ražo melanīna šūnas. Tās savukārt organismā veicina D vitamīna veidošanos, kas ir svarīgs ne tikai pozitīvam noskaņojumam, bet arī organisma spējai uzņemt kalciju un fosforu.

• Arī mākoņainās dienās UVA stari, kas var veicināt ādas vēža šūnu aktivizēšanos, ir gana aktīvi. Aprēķināts – ja 83% no debesīm klāj mākoņi, UVA staru intensitāte samazinās tikai par pusi. Tātad – arī mākoņainās dienās nekur nevajag iet bez saules aizsargkrēma.

• Domā, uzvilksi T kreklu un tava āda no apdegšanas saulē būs pasargāta? Nekā nebija! Speciālisti aprēķinājuši, ka kokvilnas krekls pielīdzināms krēmam, kura SPF skaitlis ir 6. Tas nozīmē – droši saulē vari atrasties nepilnu stundu (ja esi izteikti gaišas ādas īpašniece).

Šodien, 11. jūlijā, tiek atzīmēta Vispasaules šokolādes diena. Saldumu zīmols «Laima» un «Šokolādes muzejs» piedāvā iepazīties ar septiņiem interesantiem faktiem par šokolādi.

• Vārds šokolāde pirmo reizi ienāca angļu valodā, kad 1604. gadā tiek aprakstīts, kā pagatavot dzērienu no kakao sēklas, savukārt šokolādes pašos pirmsākumos maiji to sauca par Cacau jeb kakao, acteki par cacahuatl, vēlāk xocolatl, un visbeidzot chocolate jeb šokolādi.
• 1870. gadā pirmo šokolādes un kafijas ražotni Latvijas teritorijā – Rīgā, Zaļajā ielā – atvēra vācu uzņēmējs Teodors Rigerts.
• 1921. gadā tika nodibināta sabiedrība «Maķedonija», kas ražoja šokolādi. Tās saldumu ražošanas apjomi strauji pieauga un kļuva tik ievērojami, ka īpašnieki uzņēmumu nolēma paplašināt un pārdēvēt par «Laimu».
• Šokolāde tiek gatavota no kakao pupiņām, gandrīz visi kakao koki aug 20 grādu robežās no ekvatora, 75% aug 8 grādu robežās uz abām pusēm. Galvenie kakao koku reģioni ir: Rietumāfrika, Dienvidamerika, Centrālamerika.
• Kakao koku augļus var novākt 2 reizes gadā. No viena koka, vienā vākšanas reizē ir apmēram 50 pākstis – vienā pākstī vidēji ir ap 30-50 kakao pupiņām. Lai iegūtu nepilnus 100 gramus šokolādes, ir nepieciešamas 50 pupiņas.Interesants ir arī fakts, ka svaigs kakao auglis smaržā atgādina svaigu gurķi.
• Pētījumi liecina, ka tumšā šokolāde uzlabo atmiņu, spēju koncentrēties, reakcijas laiku un problēmu risināšanas prasmes, palielinot asins plūsmu uz smadzenēm. Kā arī flavonoīds, kas atrodams tumšajā šokolādē, ir labvēlīgs ne tikai sirds veselībai, bet tas arī absorbē UV gaismu, aizsargājot un uzlabojot ādu.
• Šokolādei piemīt unikāla īpašība – tā kūst cilvēka ķermeņa temperatūrā, līdz ar to, ieliekot šokolādes gabaliņu mutē, tas uzreiz izkūst. Tādēļ viens no sarežģītākajiem šokolādes ražošanas procesiem ir končēšana jeb maisīšana, kuras laikā šķidro šokolādes masu rullē vairākas stundas traukā. Tas ir nepieciešams, lai novērstu graudainību, kas varētu parādīties, šokolādei kūstot.