10 interesanti fakti par Mēnesi

Zemei tuvākais objekts plašajā kosmosā ir tās dabiskais pavadonis Mēness. Lūk, 10 interesanti un dažkārt līdz šim nezināti fakti par apaļo debesu ķermeni.

1. Mēness ir daļa no Zemes – tas radās no Visumā izsviestiem iežiem, kad pirms apmēram 4,5 miljardiem gadu mūsu planētā ietriecās Marsam pielīdzināms objekts. Vismaz tāda ir izplatītākā teorija, raksta Space.com.

2. No Zemes, tātad mūsu skatpunkta ir redzama tikai viena Mēness puslode. Tas tāpēc, ka Zemes gravitācijas ietekmē ir izlīdzinājies ātrums, ar kādu Mēness rotē ap savu asi un riņķo ap mūsu planētu. Citiem vārdiem – viens pavadoņa apgrieziens ap savu asi jeb viena diennakts ilgst precīzi tikpat, cik viena apriņķošana Zemei, un tās ir 27 dienas 7 stundas un 43,1 minūte.

Tieši ar riņķošanas ātrumu ir saistītas arī Mēness fāzes. Kad pavadonis atrodas starp Zemi un Sauli, ir izgaismota Mēness neredzamā puse un tas ir neredzams. Turpinot riņķojumu ap Zemi, izgaismojas Mēness labā puse un ir redzams tā dēvētais pieaugošais Mēness. Kad pavadonis nostājas uz vienas ass ar Zemi un Sauli aiz planētas, tiek izgaismots viss pavadoņa disks un to dēvē par pilnmēnesi. Pēc tam Mēness sāk «dilt». Tā kā abi objekti ir kustībā attiecībā pret Sauli, laiks no viena jauna Mēness līdz nākamajam ilgst 29,53 dienas.

3. Uz Zemes aug vairāk nekā 400 Mēness koki. Tā gan nav kāda īpaša koku suga, kas aug arī uz pavadoņa. Par Mēness kokiem nodēvēti koki, kuru sēklas Apollo 14 misijas laikā 1971. gadā uzraudzīja astronauts Stjuarts Rūsa, riņķojot ap Mēnesi, kamēr pa tā virsmu staigāja kolēģi Alans Šepards un Edgars Mičels. Vairums šo koku vidi rotā joprojām.

4. Pastāv uzskats, ka Mēness ir vienīgais Zemes pavadonis. Taču tā varētu nebūt patiesība, jo 1999.gadā astronomi atklāja nepilnus 5 kilometrus lielu asteroīdu, ko varētu būt notvērusi Zemes gravitācija. Tas nodēvēts par Kruitni (Cruithne), un pilna eliptiskā orbīta ap Zemi tam ilgst 770 gadus. Pēc zinātnieku domām, Kruitne Zemei būs piesaistīta vēl vismaz 5000 gadu.

5. Mēness virsmu klāj ļoti daudz krāteru. Vairums no tiem saglabājušies no intensīvas bombardēšanas perioda 4,1 un 3,8 miljardus gadu senā pagātnē. Tā kā uz Mēness nav izteiktas ģeoloģiskās aktivitātes, piemēram, zemestrīču, vulkānu un kalnu veidošanās, pavadoņa virsma nav būtiski mainījusies. Piedevām pavadonim nav atmosfēras, tātad nav arī nokrišņu un vēja, kas varētu veidot virsmas eroziju.

6. Mēness nav lode. Tas ir nedaudz saspiests, un viens no šaurajiem galiem ir pavērsts pret Zemi. Mērījumi liecina, ka Mēness smaguma centrs nav pavadoņa centrā; tas ir par apmēram 2 kilometriem novirzījies.

7. Apollo misiju astronautiem līdzi bija īpaši jutīgas seismogrāfiskās aktivitātes mērinstrumenti seismometri. Ar tiem zinātnieki atklāja, ka Mēness nebūt nav mirusi pasaule. Izrādās, uz pavadoņa ir novērojamas vieglas mēnesstrīces vairāku kilometru dziļumā. Tās gan nav saistītas ar ģeoloģisko aktivitāti, bet gan ar Zemes gravitāciju. Tās ietekmē ik pa laikam Mēness virsmā veidojas plaisas un kosmosā noplūst gāze.

Pēc zinātnieku aprēķiniem, Mēnesim ir arī daļēji izkusis kodols līdzīgi kā Zemei. Tiesa, tā izmērs ir niecīgs, vien 2-4 procenti no pavadoņa kopējās masas, kamēr Zemes dzelzs kodols veido aptuveni trešo daļu no planētas masas.

8. Mēness ir lielāks nekā Plutons. Mēness izmērs atbilst aptuveni ceturtajai daļai no Zemes, tādēļ daļa zinātnieku tiecas arī Mēnesi dēvēt par planētu, bet Zemes un Mēness sistēmu par dubultplanētu. Ir zinātnieki, kuri arī Plutona un tā lielākā pavadoņa Harona pāri dēvē par dubultplanētu, lai gan Plutons par planētu netiek uzskatīts jau kopš 2006. gada.

9. Mēnesim ir spēcīga ietekme uz Zemes okeāniem. Kad tas atrodas uz vienas ass ar Zemi un Sauli, paisums ir visizteiktākais, turklāt abās zemeslodes pusēs. Tas tādēļ, ka Mēness iedarbojas ne tikai uz ūdeni okeānā, bet arī uz Zemi. Tādā veidā Zemes rotācijas ātrums palēninās, bet diennakts ilgums pagarinās par pusotru milsekundi gadsimtā.

10. Mēness nepārtraukti «zog» Zemes enerģiju un to izmanto, lai attālinātos. Gada laikā tie ir aptuveni 3,8 centimetri.

5 interesanti fakti par perseīdām

Šonakt Nacionoālā aeronautikas un kosmosa aģentūra (NASA) prognozē intensīvāko perseīdu plūsmu jeb «zvaigžņu lietu» pēdējo septiņu gadu laikā.

Perseīdas ir Svifta-Tatla komētas paliekas joslā ap Sauli. Komēta mums tuvākajai zvaigznei aplido reizi 133 gados, bet Zeme šai joslai pietuvojas reizi gadā, augustā. Tad arī naksnīgajās debesīs varēs redzēt krietni vairāk krītošo zvaigžņu nekā parasti, pie tam aptuveni divreiz vairāk nekā pagājušā gada augustā perseīdu plūsmas maksimumā.

Pieci interesanti fakti par perseīdām

1. Perseīdu meteorīti kosmosā pārvietojas ar ātrumu 212 000 kilometri stundā jeb 59 kilometri sekundē. Tas ir 500 reizes ātrāk nekā attīsta planētas ātrākie auto.

2. Šādā ātrumā redzamu svītru debesīs spēj atstāt pat mazākais meteorīta gabaliņš.

3. Brīdī, kad meteorīts saskaras ar Zemes atmosfēru, tas sakarst līdz 1650 – 5500 grādiem pēc Celsija.

4. Perseīdas nav drauds Zemei.

5. Vairums no tām sadeg 80 kilometru augstumā, taču kosmosa kuģiem, ja plūsma ir tik intensīva kā šogad, var sagādāt nepatikšanas.

Interesanti fakti par sauļošanos

Lai pludmales sezonai būtu 100% gatava, ar piemērotu sauļošanās krēmu vien ir par maz. Vēl ir vērts iegaumēt, kā pareizi veidot sev piemērotu sauļošanās programmu un kādus faktus ņemt vērā, plānojot vasaras izpriecas pludmalē.

  • Tā kā āda dažādās ķermeņa zonās ir dažāda biezuma, tad, maksimāli pasargājot sevi no apdegšanas saulē, katrai ķermeņa zonai pielāgo savu sauļošanās krēmu. Ķermenim vasaras sākumā patiks sauļošanās krēms ar SPF 25, degunam, pleciem un dekoltē – SPF 30. Ja brauc uz ārzemēm, noteikti ņem līdzi krēmu, kuram ir vismaz SPF 30.
  • Zināji, ka sauļošanās pazemina organisma imunitāti? Tas ir tādēļ, ka organisms, lai pasargātu tevi no apdegšanas, ražo melanīna šūnas un visu enerģiju velta tām. Ja ciet no kādām hroniskām slimībām, tad tās tieši vasarā var aktivizēties.
  • Pirms dodies uz pludmali, pārdomā, kādus medikamentus lieto. Dažādi pretsāpju geli, antidepresanti un antibiotikas var veicināt apdegumu rašanos, bet hormonālā kontracepcija – pigmentu veidošanos.
  • Vēlies palīdzēt ķermenim nosauļoties? Uzturā pastiprināti lieto produktus, kuru sastāvā ir A un E vitamīns, selēns un beta karotīns. Tie darbojas kā antioksidanti, saistot brīvos radikāļus un kavējot novecošanu.
  • Kādus matu kopšanas līdzekļus tu lieto? Lai pasargātu matus no izdegšanas un izbalēšanas, raugies, lai arī matu balzama un seruma sastāvā ir SPF faktors. Interesanti, ka arī dažādas dabiskas vielas, kas pievienotas matu kosmētikai, pilda aizsargfunkciju. Ja matu seruma sastāvā ir saulespuķu vai kokosa eļļa, zini – mati ir pasargāti, pat ja atsevišķi uz iepakojuma nav norādīts SPF skaitlis.
  • No plkst. 11 līdz plkst. 15 no aktīvām saules peldēm izvairies! Tad saule ir visspēcīgākā un vari ātri apdegt.
  • Kādēļ ir veselīgi sauļoties normas robežās? Jo saules stari saskarē ar ādu ražo melanīna šūnas. Tās savukārt organismā veicina D vitamīna veidošanos, kas ir svarīgs ne tikai pozitīvam noskaņojumam, bet arī organisma spējai uzņemt kalciju un fosforu.
  • Arī mākoņainās dienās UVA stari, kas var veicināt ādas vēža šūnu aktivizēšanos, ir gana aktīvi. Aprēķināts – ja 83% no debesīm klāj mākoņi, UVA staru intensitāte samazinās tikai par pusi. Tātad – arī mākoņainās dienās nekur nevajag iet bez saules aizsargkrēma.
  • Domā, uzvilksi T kreklu un tava āda no apdegšanas saulē būs pasargāta? Nekā nebija! Speciālisti aprēķinājuši, ka kokvilnas krekls pielīdzināms krēmam, kura SPF skaitlis ir 6. Tas nozīmē – droši saulē vari atrasties nepilnu stundu (ja esi izteikti gaišas ādas īpašniece).

Šodien Vispasaules šokolādes diena! 7 interesanti fakti par šokolādi

Šodien, 11. jūlijā, tiek atzīmēta Vispasaules šokolādes diena. Saldumu zīmols «Laima» un «Šokolādes muzejs» piedāvā iepazīties ar septiņiem interesantiem faktiem par šokolādi.

  • Vārds šokolāde pirmo reizi ienāca angļu valodā, kad 1604. gadā tiek aprakstīts, kā pagatavot dzērienu no kakao sēklas, savukārt šokolādes pašos pirmsākumos maiji to sauca par Cacau jeb kakao, acteki par cacahuatl, vēlāk xocolatl, un visbeidzot chocolate jeb šokolādi.
  • 1870. gadā pirmo šokolādes un kafijas ražotni Latvijas teritorijā – Rīgā, Zaļajā ielā – atvēra vācu uzņēmējs Teodors Rigerts.
  • 1921. gadā tika nodibināta sabiedrība «Maķedonija», kas ražoja šokolādi. Tās saldumu ražošanas apjomi strauji pieauga un kļuva tik ievērojami, ka īpašnieki uzņēmumu nolēma paplašināt un pārdēvēt par «Laimu».
  • Šokolāde tiek gatavota no kakao pupiņām, gandrīz visi kakao koki aug 20 grādu robežās no ekvatora, 75% aug 8 grādu robežās uz abām pusēm. Galvenie kakao koku reģioni ir: Rietumāfrika, Dienvidamerika, Centrālamerika.
  • Kakao koku augļus var novākt 2 reizes gadā. No viena koka, vienā vākšanas reizē ir apmēram 50 pākstis – vienā pākstī vidēji ir ap 30-50 kakao pupiņām. Lai iegūtu nepilnus 100 gramus šokolādes, ir nepieciešamas 50 pupiņas.Interesants ir arī fakts, ka svaigs kakao auglis smaržā atgādina svaigu gurķi.
  • Pētījumi liecina, ka tumšā šokolāde uzlabo atmiņu, spēju koncentrēties, reakcijas laiku un problēmu risināšanas prasmes, palielinot asins plūsmu uz smadzenēm. Kā arī flavonoīds, kas atrodams tumšajā šokolādē, ir labvēlīgs ne tikai sirds veselībai, bet tas arī absorbē UV gaismu, aizsargājot un uzlabojot ādu.
  • Šokolādei piemīt unikāla īpašība – tā kūst cilvēka ķermeņa temperatūrā, līdz ar to, ieliekot šokolādes gabaliņu mutē, tas uzreiz izkūst. Tādēļ viens no sarežģītākajiem šokolādes ražošanas procesiem ir končēšana jeb maisīšana, kuras laikā šķidro šokolādes masu rullē vairākas stundas traukā. Tas ir nepieciešams, lai novērstu graudainību, kas varētu parādīties, šokolādei kūstot.